Kas ir IQ (intelekta koeficients)?
Intelekta koeficients jeb IQ ir rādītājs, kas apkopo, kā cilvēkam veicas spriešanas uzdevumu kopumā salīdzinājumā ar pārējiem iedzīvotājiem. Tas nemēra, cik daudz tu zini, bet gan to, kā tu risini jaunas problēmas.
No kurienes tas radies
Pirmos mūsdienu intelekta testus 1905. gadā Francijā izveidoja Alfrēds Binē, lai noteiktu, kuriem skolēniem nepieciešams atbalsts. Drīz pēc tam psihologs Viljams Šterns ierosināja dalīt “garīgo vecumu” ar faktisko vecumu un reizināt ar simtu: no tā cēlies vārds “koeficients”.
Mūsdienās to vairs tā nerēķina. Kopš Deivida Vekslera darbiem izmanto novirzes IQ: tavu rezultātu salīdzina ar tādas pašas populācijas cilvēku rezultātiem un izsaka skalā, kurā 100 ir vidējais.
Ko tas mēra
IQ testi apvieno dažādus uzdevumus: virkņu un matricu papildināšanu, analoģiju atrašanu, spriešanu ar skaitļiem un vārdiem, figūru pagriešanu prātā un informācijas paturēšanu atmiņā dažas sekundes. Kopā tie dod vispārējo spriešanas spēju novērtējumu.
Ko tas nemēra
IQ nemēra radošumu, emocionālo inteliģenci, neatlaidību, zināšanas vai cilvēka vērtību. Tas arī viens pats neparedz panākumus: motivācija, vide un veselība sver tikpat daudz vai vairāk.
Konkrētas dienas rezultāts ir atkarīgs arī no noguruma, uztraukuma un tā, cik pazīstami ir šāda veida jautājumi.
Vai to var uzlabot?
Spriešanas spējas pieaugušā vecumā ir diezgan stabilas. Ar praksi uzlabojas veiklība katrā jautājumu veidā: kas trenē virknes vai matricas, tās atrisina ātrāk un ar mazāk kļūdām. Tāpēc, atkārtojot testu, rezultāts var nedaudz pieaugt, lai gan pamatspējas nav mainījušās.
Kā uzzināt savu IQ
Formālu novērtējumu klātienē veic psihologs ar normētiem testiem. Tiešsaistes tests, piemēram, MaxterIQ, sniedz orientējošu novērtējumu: tas palīdz saprast savu līmeni un trenēties, bet nav diagnoze.